Izveidojusies ir jocīga aina. 90.-91.g., kad tika sagrauta
PSRS, padomju inteliģence noteikti bija garīgi, morāli, intelektuāli veselāka nekā
Rietumeiropas inteliģence, kura tika degradēta jau no 68.gada. Tagad ir otrādi.
Bijušā padomju inteliģence tagad ir nenormālāka nekā Rietumeiropas inteliģence.
Pārliekā cenšanās "atgriezties Eiropā" un dzīvot kā
"Rietumos" ir izvērtusies kolosālā degradācijā. Ukrainas piemērs ir
visjaunākais šajā ziņā un pagaidām arī visriebīgākais. Āksts, šova darbonis bez jebkādas pieredzes politikā un
administratīvā darbā var kļūt valsts prezidents tikai fundamentāli sabrukušā
sociumā, kad inteliģenci ir pārņēmusi pilnīga degradācija un deģenerācija.
Latvijā jaunākais drūmākais piemērs ir "6.oktobra paaudzes" nonākšana
parlamentā, valdībā, reti lielā muļķa Kariņa atrašanās premjera krēslā. Taču
pats lielākais latviešu inteliģences sasniegums ir LKP/VDK morālo kastrātu
sulaiņa ebreja stumšana valsts prezidenta tronī. Šajā stumšanā latviešu
inteliģence demonstrē sasniegto degradācijā un deģenerācijā. Un sasniegtais
līmenis ir šaušalīgs. Patentētais visu varu pēcpuses laizītājs Avotiņš
2019.gada 24.aprīlī publicētā tekstā patētiski lielās par aprobežotā un
nekaunīgā ebreja ietekmi: “Uzskatu, ka viņš manu domāšanu ir darījis
krietni kvalitatīvāku un organizētāku”. Tas faktiski ir vēl šaušalīgāks
pēcpuses laizījums nekā rūdītās šarlatānes dagmārbeitneres “šodienas nācijas
tēvs”. Tas liecina par dziļu patoloģiju, kuras reālo stāvokli precizēt var vienīgi
patopsihologi. Noteikti tiekamies ar sava veida patofobiju – sakarsētu baidīšanos
varas pēcpuses laizīšanā atpalikt no pārējiem laizītājiem un tāpēc tiek zaudēta
jebkāda mēra sajūta.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru