otrdiena, 2019. gada 23. aprīlis

Jocīgā aina




Izveidojusies ir jocīga aina. 90.-91.g., kad tika sagrauta PSRS, padomju inteliģence noteikti bija garīgi, morāli, intelektuāli veselāka nekā Rietumeiropas inteliģence, kura tika degradēta jau no 68.gada. Tagad ir otrādi. Bijušā padomju inteliģence tagad ir nenormālāka nekā Rietumeiropas inteliģence. Pārliekā cenšanās "atgriezties Eiropā" un dzīvot kā "Rietumos" ir izvērtusies kolosālā degradācijā. Ukrainas piemērs ir visjaunākais šajā ziņā un pagaidām arī visriebīgākais. Āksts, šova darbonis bez jebkādas pieredzes politikā un administratīvā darbā var kļūt valsts prezidents tikai fundamentāli sabrukušā sociumā, kad inteliģenci ir pārņēmusi pilnīga degradācija un deģenerācija. Latvijā jaunākais drūmākais piemērs ir "6.oktobra paaudzes" nonākšana parlamentā, valdībā, reti lielā muļķa Kariņa atrašanās premjera krēslā. Taču pats lielākais latviešu inteliģences sasniegums ir LKP/VDK morālo kastrātu sulaiņa ebreja stumšana valsts prezidenta tronī. Šajā stumšanā latviešu inteliģence demonstrē sasniegto degradācijā un deģenerācijā. Un sasniegtais līmenis ir šaušalīgs. Patentētais visu varu pēcpuses laizītājs Avotiņš 2019.gada 24.aprīlī publicētā tekstā patētiski lielās par aprobežotā un nekaunīgā ebreja ietekmi: “Uzskatu, ka viņš manu domāšanu ir darījis krietni kvalitatīvāku un organizētāku”. Tas faktiski ir vēl šaušalīgāks pēcpuses laizījums nekā rūdītās šarlatānes dagmārbeitneres “šodienas nācijas tēvs”. Tas liecina par dziļu patoloģiju, kuras reālo stāvokli precizēt var vienīgi patopsihologi. Noteikti tiekamies ar sava veida patofobiju – sakarsētu baidīšanos varas pēcpuses laizīšanā atpalikt no pārējiem laizītājiem un tāpēc tiek zaudēta jebkāda mēra sajūta.  


Nav komentāru:

Komentāra publicēšana