Interneta un tā sociālo instrumentu iespējas ietekmēt publisko vidi ir pārslavētas. Jūs variet būt Hēgelis, Kants, Tolstojs, Džoiss, Puškins, Šekspīrs, Bzežinskis, Dugins, Hazins, Svasjans un ierakstīt savā soc. tīkla kontā visgrandiozākās gudrības vai poētiskos valdzinājumus, taču tie nonāks publiskajā vidē pa īstam tikai tad, ja būs kāds starpnieks starp jums un internetu, kas apzināti atvērs jūsu kontu un tā saturu pārpublicēs masu medijā. Un praktiski tā tas arī notiek. Mediji propagandē tikai tos cilvēkus, kurus uzskata par nepieciešamu propagandēt masu sabiedrībā. Latvijā, Krievijā u.c. var nosaukt veselu rindu cilvēku, kuru ierakstus sistemātiski pārpublicē masu mediji. Tas tiek darīts ar noteiktu ideoloģisko un politisko mērķi. Viņi ir vajadzīgi, un viņu tekstus izmanto. Ja nebūtu vajadzīgi, tad gandrīz neviens nezinātu par viņu intelektuālo vai māksliniecisko darbību. Soc. tīklu individuālo kontu satura masu publiskošanu nebūt nosaka idejiskā vai estētiskā kvalitāte. Nosaka pavisam citi apsvērumi. Un šajā ziņā nekas nav mainījies. Interneta soc. instrumenti funkcionē tāpat kā agrāk masu komunikācijā funkcionēja avīzes, radio, TV, speciāli nodrošinot tikai vajadzīgo cilvēku publicitāti.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru